Tik bieži gadās sastrādāt visādas muļķibas,bet reizēm tu vienkārši apsēdies un domā,kāpēc tu dari kaut ko stulbu,ja ļoti labi zini kādas būs sekas?!
Spilgts piemērs tam esmu es-Pāris dienas atpakaļ iepazinos ar puisi,sauksim viņu par o,nu tad nu lūk,skaidri apzinoties,ka man jau ir otrā pusīte tāpat satikos ar šo savu "jauko" kolēģi..Gala rezultāts?!Es raudu,jo apjēdzu,ka pazaudēju savu otro pusīti-kā vienmēr,kad esi izdarījis neatgriežamo,tu sāc vēl vairāk novērtēt to,kas tev ir bijis,otrā pusīte raud,jo protams ir tikusi sāpināta,un o ir pilnīgs p*hujs par to,kas notiek.Pats labākais,ka tas ko man vajadzēja darīt tajā naktī bija vienkārši atgrūst o malā,uzšaut pamatīgu pļauku un aiziet,bet es vienkārši atgrūdu viņu malā un aizgāju..Ir pagājušas četras dienas,sekas ir joprojām jūtamas manās un manas otrās pusītes attiecības,lai gan tika piedots un sarunāts,ka šis temats vairāk nebūs celts uz augšu,tas joprojām tiek darīts-kāpēc sāpināt sevi un otru ar stulbiem jautājumiem,un pēc tam par to visu vēl apvainoties?
No comments:
Post a Comment